AI Act 4. pants: kas ir MI pratība un vai jūsu uzņēmumam vajag MI apmācības?

Ko 4. pants prasa vienkāršā valodā?

Eiropas MI regulas (AI Act) 4. pants nosaka, ka MI sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem jāveic pasākumi, lai to darbiniekiem un citām personām, kas darbojas viņu vārdā, būtu pietiekama MI pratība. Pratība te nozīmē pavisam praktisku lietu: cilvēks saprot, ko rīks dara, kur tas kļūdās, ko tajā drīkst ielikt un kā pārbaudīt, kas no tā iznāk.

Pantā ir svarīga papildu frāze — «ņemot vērā viņu tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību un apmācību, kā arī kontekstu, kādā MI sistēmas tiks lietotas». Prasība nav vienāda visiem: grāmatvedei, kas MI lieto vēstuļu melnrakstiem, un analītiķim, kas apstrādā klientu datus, vajadzīgs dažāds līmenis.

Tikpat svarīgi ir tas, ko pants neprasa: nav obligātas programmas, valsts eksāmena, sertifikācijas prasības vai noteikta stundu skaita.

Vai tas attiecas uz manu uzņēmumu?

Visdrīzāk jā, un tā ir šīs prasības visbiežāk pārprastā daļa. Pants attiecas gan uz nodrošinātājiem (tiem, kas MI sistēmas izstrādā vai laiž tirgū), gan uz lietotājiem — jebkuru organizāciju, kas MI izmanto savā darbībā, neatkarīgi no lieluma un nozares.

Praksē: ja pārdošanas menedžeris raksta piedāvājumus ar ChatGPT vai loģistikā kāds liek MI sakārtot pārvadājumu sarakstu — jūs esat MI sistēmas lietotājs, pat ja neviens uzņēmumā to tā nesauc. Prasība sedz arī «citas personas, kas darbojas uzņēmuma vārdā» — ārpakalpojumu sniedzējus un līgumdarbiniekus.

Šeit slēpjas arī risks, kas nav juridisks: daļa darbinieku MI jau lieto privāti un atnes to uz darbu bez jebkādiem noteikumiem — tā sauktais ēnu MI. Uzņēmums par šo lietošanu atbild neatkarīgi no tā, vai to ir pamanījis.

No kura datuma tas ir spēkā?

Pienākums nav jauns: 4. pants ir piemērojams kopš 2025. gada 2. februāra. Kas gaida, «kad tas sāksies», ir nokavējis — tas jau ir noticis.

Kas mainās tagad: 2026. gada 2. augustā nacionālās tirgus uzraudzības iestādes iegūst formālas uzraudzības un piemērošanas pilnvaras. Latvijā par AI Act ieviešanu kopumā atbild VARAM, bet tirgus uzraudzība ir sadalīta starp nozaru iestādēm, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Datu valsts inspekciju.

Vai Digital Omnibus kaut ko atcēla?

Daļēji mainīja, bet ne to, ko daudzi cerēja. Digital Omnibus regula (ES) 2026/1744 stājās spēkā 2026. gada 27. jūlijā un 4. pantam mīkstināja formulējumu: prasība «nodrošināt pietiekamu MI pratības līmeni» kļuva par «veikt pasākumus, lai atbalstītu MI pratības attīstību». Tā ir pāreja no rezultāta pienākuma uz pūliņu pienākumu — konkrēts līmenis vairs nav jāgarantē, bet samērīga darbība ir jāparāda.

Divas lietas, ko nedrīkst pārprast. Pirmkārt, pants netika atcelts: priekšlikums to pārvērst nesaistošā apsvērumā tika noraidīts. Otrkārt, datums netika pārcelts: Omnibus atlika augsta riska sistēmu pienākumus uz 2027. un 2028. gadu, bet 4. pantu neskāra.

Kas skaitās par izpildi?

Eiropas Komisijas skaidrojumā teikts, ka vienota parauga nav un stingras prasības vai obligātas apmācības netiek uzliktas. Vērtējums ir riskā balstīts: cik riskantas ir jūsu MI sistēmas, kāda ir cilvēku loma un konteksts. Praksē uzņēmumi, kas šo sakārto, spēj parādīt četras lietas:

• MI sistēmu saraksts — kādi rīki uzņēmumā tiek lietoti un kurās nodaļās.
• Lomām atbilstoša apmācība — dažādas lomas saņem dažāda dziļuma sagatavošanu, nevis visi vienu prezentāciju.
• Iekšēji lietošanas noteikumi — ko drīkst ievadīt, kā pārbauda rezultātu, pie kā vēršas ar jautājumiem.
• Apmācību reģistrs — kurš, kad un ko apguva. Komisija to formulē tieši: organizācijas var uzturēt iekšēju apmācību reģistru.

Vai vajag sertifikātu?

Nē. Eiropas Komisija skaidrojumā par MI pratību atbild tieši: sertifikāts nav nepieciešams, un organizācijas var uzturēt iekšēju apmācību reģistru. Nav noteikts ne obligāts kursa saturs, ne eksāmens.

Tas ir svarīgi tagad, jo ap augusta datumu parādās piedāvājumi, kuru galvenā vērtība ir «sertifikāts par atbilstību». Šāds papīrs pats par sevi neko neapliecina.

Ko darīt uzņēmumam ar 20–50 darbiniekiem — pa soļiem

Šis nav projekts vairākiem mēnešiem. Pietiek ar piecām darbībām:

• Uzrakstiet, kas ko lieto. Vienā tabulā: nodaļa, rīks, kādiem uzdevumiem. Lielākajai daļai vadītāju šis solis ir pārsteigums.
• Sadaliet cilvēkus lomās pēc riska. Kas MI lieto iekšējam tekstam, kas — saziņai ar klientu, kas pieskaras personas datiem. Trīs grupas parasti pietiek.
• Uzrakstiet vienas lapas noteikumus. Ko nedrīkst ievadīt (klientu dati, līgumi, paroles, nepubliskota finanšu informācija), kā pārbauda rezultātu, pie kā vēršas ar jautājumiem.
• Novadiet apmācību pa lomām un saglabājiet programmu, datumu un dalībnieku sarakstu.
• Ielieciet kalendārā atkārtojumu. Vienreizēja nodarbība 2026. gadā nebūs pierādījums 2028. gadā.

Ko nevajag darīt?

• Nevajag panikot. 4. pantam nav atsevišķas soda kategorijas; sodus nosaka dalībvalstis, un tiem jābūt samērīgiem. Skaitļi «35 miljoni eiro» attiecas uz aizliegtu MI praksi, nevis apmācību trūkumu — kas tos izmanto sarunā par apmācībām, biedē, nevis skaidro.
• Nevajag pirkt «sertifikātu» no nezināma avota. Sertifikāts nav prasīts; nepārbaudāms sertifikāts nav pat pierādījums.
• Nevajag aizmirst līgumdarbiniekus. Ja ārpakalpojuma sniedzējs jūsu vārdā lieto MI, viņš ir tajā pašā lokā.
• Nevajag apmācīt tikai vadību. Risks ir tur, kur rīku lieto ikdienā, nevis tur, kur par to lemj.
• Nevajag jaukt aizliegumu ar risinājumu. Formāls MI aizliegums bez alternatīvas lietošanu neaptur, tikai padara neredzamu.

Kur to pārbaudīt pašam

Šī nav juridiska konsultācija. Konkrētā situācijā, īpaši regulētās nozarēs, jautājumu vērts pārrunāt ar juristu. Pirmavoti, ko var atvērt: AI Act 4. pants un Eiropas Komisijas skaidrojums par MI pratību.

Biežāk uzdotie jautājumi