MIlearnxMI
LV|EN|RUBezmaksas audits

MI un likums

Vai drīkst sūtīt klientiem mākslīgā intelekta rakstītas vēstules?

Jā, uzņēmumi drīkst sūtīt klientiem mākslīgā intelekta (MI) rakstītas vēstules, ja tiek ievēroti Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) un ES Mākslīgā intelekta akta noteikumi. Galvenais ir nodrošināt datu apstrādes juridisko pamatu, ievērot pārredzamību un, sākot no 2026. gada, informēt klientus par mijiedarbību ar MI sistēmu.

Kādi ir galvenie juridiskie nosacījumi MI izmantošanai klientu vēstulēs?

Mākslīgā intelekta izmantošana komunikācijā ar klientiem ir atļauta, taču tā ir jādara atbildīgi, ievērojot divus galvenos Eiropas Savienības tiesību aktus: Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), kas jau ir spēkā, un jauno ES Mākslīgā intelekta aktu, kura prasības pakāpeniski stāsies spēkā, sākot no 2026. gada. VDAR regulē jebkādu personas datu apstrādi, ieskaitot vārdu, e-pasta adresi vai pirkumu vēsturi, kas tiek izmantota, lai personalizētu MI ģenerētu vēstuli. Savukārt MI akts ievieš specifiskas prasības tieši MI sistēmām, īpaši attiecībā uz pārredzamību.

Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāspēj pamatot, kāpēc tas apstrādā klienta datus, lai nosūtītu vēstuli. Saskaņā ar VDAR 6. pantu, tam ir nepieciešams juridisks pamats, piemēram, klienta piekrišana vai uzņēmuma leģitīmās intereses. Papildus tam, no 2026. gada 2. augusta MI akta 50. pants pieprasīs skaidri informēt klientu, ka viņš mijiedarbojas ar MI sistēmu, ja vien tas nav acīmredzami. Šī informācija nav uzskatāma par juridisku konsultāciju, un katrā konkrētā gadījumā ieteicams konsultēties ar datu aizsardzības speciālistu.

Vai klientam vienmēr ir jāzina, ka vēstuli rakstījis MI?

Sākot no 2026. gada 2. augusta, kad pilnībā stāsies spēkā ES Mākslīgā intelekta akta attiecīgās normas, atbilde būs pārsvarā “jā”. Regulas 50. panta 1. punkts nosaka skaidru pienākumu: ja MI sistēma ir paredzēta mijiedarbībai ar fiziskām personām, tās lietotājiem ir jānodrošina, ka šīs personas tiek informētas par faktu, ka notiek saziņa ar MI. Mērķis ir novērst situācijas, kurās cilvēks varētu tikt maldināts, domājot, ka sarunājas ar citu cilvēku.

Tomēr likums paredz arī izņēmumu – informēšanas pienākums nav spēkā, ja mijiedarbība ar MI ir pašsaprotama, ņemot vērā apstākļus un lietošanas kontekstu. Piemēram, ja klients izmanto mājaslapas čatbotu, kuram ir skaidrs nosaukums “MI Asistents”, var uzskatīt, ka MI izmantošana ir acīmredzama. Taču personalizēta e-pasta gadījumā, kas saņemts klienta iesūtnē un parakstīts ar uzņēmuma nosaukumu, MI izmantošana var nebūt acīmredzama. Tādēļ drošākā pieeja ir pievienot īsu, skaidru norādi vēstules beigās, piemēram, “Šī vēstule tika sagatavota ar mākslīgā intelekta palīdzību”.

Lai gan šī prasība kļūs obligāta tikai nākotnē, pārredzamības principa ievērošana ir laba prakse jau šodien. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija uzsver, ka pārredzamība ir viens no VDAR pamatprincipiem.

Kā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) ietekmē MI vēstuļu sūtīšanu?

VDAR ir jebkuras ar klientu datiem saistītas darbības pamatā, un MI izmantošana nav izņēmums. Pirmais un svarīgākais nosacījums ir likumīgs pamats datu apstrādei, kā noteikts VDAR 6. pantā. Mārketinga vēstuļu sūtīšanai visbiežāk tiek izmantota klienta piekrišana vai uzņēmuma leģitīmās intereses. Datu valsts inspekcija savos ieteikumos norāda, ka abas šīs pieejas ir pieļaujamas, taču uzņēmumam ir jāspēj pamatot savu izvēli un nodrošināt, ka klienta tiesības netiek aizskartas.

Otrs būtisks aspekts ir VDAR 5. pantā nostiprinātie datu apstrādes principi – datu minimizēšana un precizitāte. Tas nozīmē, ka MI sistēmai drīkst nodot tikai tos datus, kas ir nepieciešami konkrētās vēstules sagatavošanai. Piemēram, lai nosūtītu personalizētu piedāvājumu, var būt nepieciešama informācija par iepriekšējiem pirkumiem, bet ne klienta dzimšanas datums, ja vien tas nav tieši saistīts ar piedāvājumu. Tāpat uzņēmums ir atbildīgs par to, lai MI ģenerētais saturs būtu precīzs un nemaldinātu saņēmēju.

Visbeidzot, VDAR 25. pants uzliek par pienākumu īstenot integrētu datu aizsardzību (privacy by design). Izvēloties vai izstrādājot MI rīku vēstuļu sagatavošanai, uzņēmumam jau sākotnēji jāparedz tehniski un organizatoriski pasākumi datu aizsardzībai. Tas ietver drošu datu pārraidi, piekļuves kontroli un skaidru atbildības sadalījumu, lai nodrošinātu, ka MI sistēma tiek izmantota saskaņā ar VDAR prasībām un tiek aizsargātas klienta tiesības.

Kas ir automatizēta lēmumu pieņemšana un kā tā attiecas uz MI vēstulēm?

VDAR 22. pants piešķir personām tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kas balstās tikai uz automatizētu apstrādi un rada šai personai tiesiskas sekas vai līdzīgā veidā to būtiski ietekmē. Vienkāršs piemērs ir automatizēta kredīta atteikšana. Lai gan vairums mārketinga vēstuļu šajā kategorijā neietilpst, robeža var būt ļoti šaura, un uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem.

Automatizēta lēmumu pieņemšana var notikt, ja MI sistēma ne tikai uzraksta vēstules tekstu, bet arī patstāvīgi, bez cilvēka iesaistes, analizē klientu datus, segmentē tos un pieņem lēmumu, kuram klientam sūtīt īpaši izdevīgu piedāvājumu, bet kuram – ne. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija ir norādījusi, ka šāda prakse var tikt uzskatīta par būtiski ietekmējošu, ja tā, piemēram, noved pie pakalpojumu atteikšanas vai būtiski ietekmē klienta izvēles un piekļuvi kādiem ieguvumiem.

Ja MI sistēmas darbība atbilst VDAR 22. panta definīcijai, uzņēmumam ir papildu pienākumi. Saskaņā ar VDAR 13. un 14. pantu, klientam ir jāsniedz jēgpilna informācija par automatizētā lēmuma loģiku, kā arī par tā nozīmi un paredzamajām sekām. Tāpat jānodrošina iespēja klientam pieprasīt cilvēka iesaisti, paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Viens no veidiem, kā samazināt šo risku, ir nodrošināt, ka galīgo lēmumu par vēstules nosūtīšanu un tās saturu vienmēr pieņem un apstiprina cilvēks.

Kādi ir praktiskie soļi, lai ieviestu MI vēstuļu sūtīšanu atbilstoši likumam?

Pirmais solis ir skaidri definēt apstrādes mērķi un noteikt atbilstošu juridisko pamatu saskaņā ar VDAR – vai tā būs klienta piekrišana vai uzņēmuma leģitīmās intereses. Pēc tam ir jāizvēlas uzticams MI rīks vai platforma, kas nodrošina atbilstību datu aizsardzības prasībām. Ja apstrāde var radīt augstu risku personu tiesībām (piemēram, tiek apstrādāti liela apjoma dati vai izmantotas jaunas tehnoloģijas), VDAR 35. pants paredz veikt ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu (DPIA).

Svarīgs praktisks solis ir cilvēka pārraudzības mehānisma izveide. Lai gan MI var lieliski sagatavot vēstuļu melnrakstus, galīgajam saturam, tonim un precizitātei ir jābūt apstiprinātam no darbinieka puses. Tas ne tikai samazina kļūdu risku, bet arī nodrošina, ka process nav “tikai automatizēts” VDAR 22. panta izpratnē. Visbeidzot, ir nepieciešams atjaunināt uzņēmuma privātuma politiku, skaidri un saprotami informējot klientus par to, kādiem mērķiem un ar kādiem rīkiem viņu dati tiek apstrādāti, tostarp par MI izmantošanu.

Manuāla un MI atbalstīta vēstuļu sagatavošanas procesa salīdzinājums
SolisManuāls processMI atbalstīts process (ar cilvēka pārraudzību)
Datu analīzeManuāla klientu segmentācijaAutomatizēta datu analīze un segmentu identificēšana
Satura veidošanaDarbinieks raksta katru vēstules variantuMI ģenerē personalizētus melnrakstus, pamatojoties uz datiem
PārbaudeDarbinieks vai redaktors pārbauda gramatiku un stiluCilvēks pārbauda MI ģenerētā satura precizitāti, atbilstību un toni
Atbilstības nodrošināšanaManuāla VDAR un citu noteikumu pārbaudeIebūvēti atbilstības mehānismi un obligāta cilvēka pārraudzība pirms nosūtīšanas
Informēšanas pienākums (no 2026. g.)Nav piemērojamsJāpievieno paziņojums par MI izmantošanu (saskaņā ar MI aktu)

Kādos gadījumos MI izmantošana vēstulēm nav ieteicama vai prasa īpašu piesardzību?

Pašlaik nav publiski pieejamu Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu vai sodu, kas būtu tieši saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu klientu vēstuļu sagatavošanā Latvijā. Tas nozīmē, ka prakse vēl veidojas un nav skaidru precedentu, kas sniegtu detalizētas vadlīnijas par visām iespējamām situācijām. Šī juridiskā nenoteiktība prasa uzņēmumiem pieņemt piesardzīgu un uz risku novērtēšanu balstītu pieeju.

Īpaša piesardzība nepieciešama situācijās, kas var tikt klasificētas kā augsta riska. Lai gan parasta mārketinga vēstule parasti nav augsta riska AI sistēma saskaņā ar ES MI aktu, situācija mainās, ja vēstule paziņo lēmumu ar būtiskām sekām. Piemēram, ja MI sistēma tiek izmantota, lai automātiski sagatavotu un nosūtītu vēstules par kredīta pieteikuma noraidīšanu, apdrošināšanas polises cenas izmaiņām vai darba intervijas atteikumu, šāda darbība var radīt augstu risku fizisko personu tiesībām. Likums šādos gadījumos paredz ietekmes uz datu aizsardzību novērtējuma (DPIA) veikšanu un VDAR 22. panta prasību ievērošanu.

Tāpat MI izmantošana nav ieteicama, ja tiek apstrādātas īpašu kategoriju personas dati (piemēram, informācija par veselību, politiskajiem uzskatiem vai reliģisko piederību) bez skaidras un nepārprotamas personas piekrišanas. Šādu datu apstrāde ir pakļauta daudz stingrākiem noteikumiem, un automatizēta to izmantošana komunikācijā var radīt nopietnus juridiskus un ētiskus riskus. Ja uzņēmuma darbība ir saistīta ar sensitīvu datu apstrādi, MI rīku ieviešana jāsaskaņo ar datu aizsardzības speciālistu.

Kādi ir riski, ja netiek ievērotas datu aizsardzības prasības?

Prasību neievērošana var radīt nopietnus finansiālus un reputācijas riskus. Datu valsts inspekcija (DVI) aktīvi uzrauga VDAR piemērošanu Latvijā un piemēro sodus par pārkāpumiem. Lai gan konkrēti sodi par MI izmantošanu nav publiskoti, DVI vispārējā darbība liecina par uzraudzības nopietnību. Piemēram, 2023. gadā DVI pieņēma 320 lēmumus VDAR piemērošanas jautājumos, no kuriem 10 lēmumos tika piemērotas administratīvās soda naudas ar kopējo summu 32 300 eiro par dažādiem VDAR pārkāpumiem.

Papildus finansiālajiem sodiem, kas var sasniegt ievērojamus apmērus, pastāv arī būtisks reputācijas risks. Klientu uzticība ir viens no vērtīgākajiem uzņēmuma aktīviem. Ja klienti uzzina, ka viņu dati tiek izmantoti neatbilstoši vai viņi tiek maldināti par komunikācijas veidu, tas var neatgriezeniski sabojāt uzņēmuma tēlu. Pārredzamība un godīga komunikācija par MI izmantošanu ir labākais veids, kā no šī riska izvairīties un veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem.

Pastāv arī operatīvie riski. Nepareizi konfigurēta vai nepietiekami pārraudzīta MI sistēma var ģenerēt un nosūtīt neprecīzu, neatbilstošu vai pat aizskarošu saturu. Šādas kļūdas var izraisīt masveida klientu sūdzības, radīt papildu slodzi klientu apkalpošanas centram un prasīt ievērojamus resursus, lai labotu nodarīto kaitējumu.

Ko ES Mākslīgā intelekta akts maina uzņēmumiem, kas raksta klientiem?

ES Mākslīgā intelekta akts ieviesīs pirmos visaptverošos noteikumus MI jomā, un tā galvenā ietekme uz klientu komunikāciju būs saistīta ar pārredzamības prasībām. Kā jau minēts, no 2026. gada 2. augusta kļūs obligāts pienākums informēt fiziskas personas, ka tās mijiedarbojas ar MI sistēmu. Šī prasība, kas noteikta regulas 50. pantā, mainīs veidu, kā uzņēmumi veido savus čatbotus, balss aģentus un automatizētās e-pasta sistēmas. Paziņojumam par MI izmantošanu būs jākļūst par standarta praksi.

MI akts arī nosaka skaidrākas prasības attiecībā uz mākslīgi radītu vai manipulētu saturu, piemēram, attēliem vai video, kam jābūt attiecīgi marķētiem. Lai gan šis punkts tieši neattiecas uz teksta vēstulēm, tas demonstrē kopējo likumdevēja virzību uz maksimālu pārredzamību un autentiskuma nodrošināšanu digitālajā vidē.

Vēl viena būtiska MI akta iezīme ir sistēmu iedalījums pēc riska līmeņa. Lielākā daļa mārketinga komunikācijas rīku, visticamāk, tiks klasificēti kā zema riska sistēmas, kurām galvenā prasība būs pārredzamība. Tomēr uzņēmumiem ir svarīgi izprast šo klasifikāciju, jo, pieaugot MI pielietojuma sarežģītībai, var tikt šķērsota robeža uz augsta riska sistēmu kategoriju (piemēram, personāla atlasē vai kredītspējas vērtēšanā), kurai ir piemērojamas daudz stingrākas prasības, tostarp atbilstības novērtējums un reģistrācija ES datubāzē.

Kā learnxMI palīdz ieviest MI aģentus droši un efektīvi

Mūsu pašu noteikums MI e-pasta aģentos ir vienkāršs: katru vēstuli pirms nosūtīšanas izlasa cilvēks. Aģents sagatavo melnrakstu pēc sarakstes konteksta, bet sūta cilvēks. Tas vienlaikus atrisina divas lietas — kļūdas saturā un jautājumu par to, kas atbild par nosūtīto.

Ja jums jau ir sarakste, ko gribas paātrināt, sāciet ar MI aģentu e-pastam vai ar auksto e-pastu kampaņām, kur tiesiskais pamats ir aprakstīts atsevišķi. Par pienākumu paziņot, ka atbild mašīna, rakstījām šeit: vai jāpaziņo, ka atbild robots. Pirmā MI konsultācija ir bez maksas.

Avoti

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man ir jāsaka klientam, ka e-pastu uzrakstīja MI?

Jā, saskaņā ar ES MI aktu, kas būs piemērojams no 2026. gada 2. augusta, jums ir jāinformē personas, ka tās mijiedarbojas ar MI, ja vien tas nav acīmredzami. Līdz tam tā ir laba prakse, kas veicina caurspīdīgumu un klientu uzticēšanos.

Vai es varu izmantot klienta pirkumu vēsturi, lai MI personalizētu vēstuli?

Jā, ja jums ir atbilstošs juridiskais pamats saskaņā ar VDAR, piemēram, klienta piekrišana vai jūsu leģitīmās intereses. Jums jāapstrādā tikai minimāli nepieciešamie dati un jāinformē klients par šādu apstrādi savā privātuma politikā.

Kas notiek, ja MI nosūta nepareizu informāciju?

Parasti atbildība par MI ģenerētā satura precizitāti gulstas uz jums kā datu pārzini. Tāpēc ir būtiski ieviest cilvēka pārraudzības procesu, lai pārbaudītu visas MI sagatavotās vēstules pirms to nosūtīšanas un nodrošinātu datu precizitātes principa ievērošanu.

Vai MI izmantošana mārketingam ir "augsta riska" darbība?

Parasti nē. Standarta mārketinga vēstuļu ģenerēšana netiek klasificēta kā augsta riska AI sistēma saskaņā ar ES MI aktu. Tomēr risks var paaugstināties, ja MI pieņem lēmumus, kas būtiski ietekmē klientu, piemēram, nosaka cenas vai liedz piekļuvi pakalpojumam.

Vai man ir nepieciešama klienta piekrišana, lai sūtītu MI rakstītas vēstules?

Ne vienmēr. Datu apstrādi tiešā mārketinga nolūkiem var veikt arī, pamatojoties uz uzņēmuma leģitīmajām interesēm, ja tās nepārkāpj klienta tiesības. Tomēr piekrišana ir drošākais juridiskais pamats, īpaši jaunajiem klientiem.

Vai VDAR attiecas uz MI rīku, ko es izmantoju?

VDAR attiecas uz jums kā datu pārzini, kurš izmanto šo rīku. Saskaņā ar VDAR jums parasti jāizvēlas tādi MI rīki, kas ļauj jums ievērot VDAR principus, un noslēgt atbilstošus līgumus ar rīka nodrošinātāju, ja tas apstrādā datus jūsu vārdā.

Vai ir bijuši sodi Latvijā par MI nepareizu izmantošanu mārketingā?

Pašlaik nav publiski pieejamas informācijas par Datu valsts inspekcijas piemērotiem sodiem, kas būtu tieši saistīti ar MI izmantošanu klientu vēstulēs. Tomēr DVI regulāri piemēro sodus par dažādiem VDAR pārkāpumiem.

Kas ir svarīgākais, kas jāatceras, ieviešot MI vēstules?

Svarīgākais ir līdzsvars starp automatizācijas ieguvumiem un atbildību. Vienmēr nodrošiniet juridisko pamatu datu apstrādei, esiet caurspīdīgi pret klientiem un saglabājiet cilvēka kontroli pār procesu, lai nodrošinātu satura kvalitāti un atbilstību likumam.

Gatavi automatizēt savu komunikāciju?

Uzziniet, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt jūsu uzņēmumam strādāt efektīvāk, nezaudējot personisku pieeju un ievērojot likuma prasības. Piesakieties bezmaksas 90 minūšu konsultācijai, un mēs izvērtēsim jūsu iespējas.

Pieteikties konsultācijaiUzzināt vairāk par MI aģentiem