Leadu datubāzes

Lursoft kontakti vai pirkta leadu bāze: kas ir legāli un kas strādā?

Lursoft un Firmas.lv piedāvā uzņēmumu datus un datu atlasi, nevis gatavu leadu bāzi ar cilvēkiem, kas gaida jūsu vēstuli. Pirkt kontaktu bāzi nav aizliegts, bet, ja adresē ir cilvēka vārds un jūs ar to sazināsieties, VDAR prasa vēlākais pirmajā vēstulē pateikt viņam, no kurienes adrese ņemta. Mēs bāzi veidojam no publiskiem avotiem, un bezmaksas testa partiju sagatavojam divu dienu laikā.

Ko tieši dod Lursoft un Firmas.lv?

Lursoft un Firmas.lv pārdod datus par uzņēmumiem: reģistra izziņas, pārskatus un atlasi pēc jūsu kritērijiem. Firmas.lv atlasi piedāvā arī e-pastu kanālam, bet jebkurš atlases rezultāts ir izejmateriāls, nevis gatavi interesenti.

Abu uzņēmumu oficiālās lapas atvērām 25.10.2026. Tabulā ir tikai tas, kas tur redzams, un tas, ko tur neatradām.

Ko rāda Lursoft un Firmas.lv oficiālās lapas, pārbaudīts 25.10.2026.
LapaKas tur redzamsKas tur nav
Lursoft sākumlapaPakalpojumi «Datu atlase», «Klientu portfelis», «Debitoru portfelis», «Katalogi», «1188 katalogs»Produktu aprakstu un kontaktu vai e-pastu saraksta cenas
Lursoft «Cenas bez abonementa»Izziņas par vienu uzņēmumu, PVN iekļauts: gada pārskats iesniegtajā formātā 8,20 €, pēdējā gada bilance 5,12 €, «Personas dosjē» 16,80 €, juridiskas personas nekustamo īpašumu tiesību dati 15,00 €Kontaktu atlases cenas
Firmas.lv «Pakalpojumi»«Segmentēto datu atlase» pēc nozares, apgrozījuma un reģiona; kanāli: e-pasti tiešajam mārketingam, tālruņi zvanu kampaņām, adreses pasta sūtījumiemAtlases cenas

Vai drīkst pirkt uzņēmumu kontaktu bāzi un sūtīt tai aukstos e-pastus?

Pirkt bāzi likums neaizliedz. Likums skatās uz diviem citiem jautājumiem: kam jūs rakstāt un vai varat pateikt, kur adresi ieguvāt.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (ISPL) 9. panta 1. daļa ļauj sūtīt komerciālus paziņojumus pa e-pastu tikai ar adresāta brīvu un nepārprotamu piekrišanu. 2. daļa paredz izņēmumu adresēm, kas iegūtas esošās darījumu attiecībās, un 4. daļa aizliedz sūtīt, ja netiek ievērots adresāta atteikums. Pēc 6. daļas 1.–3. daļas ierobežojumi attiecas uz fiziskajām personām, tātad uzņēmumam kā juridiskai personai piekrišana pēc ISPL nav vajadzīga.

Bet uzņēmuma adrese ar darbinieka vārdu, piemēram, vards.uzvards@uznemums.lv, ir personas dati: VDAR 4. panta 1. punkts par personas datiem sauc jebkuru informāciju, pēc kuras cilvēku var identificēt. Tāpēc tai piemēro VDAR: jums vajag tiesisko pamatu, atteikšanās iespēju un zināmu datu avotu. Kā B2B uzrunāšana balstās uz leģitīmām interesēm, rakstām atsevišķi: «Vai aukstie e-pasti ir legāli Latvijā?».

Šī nav juridiska konsultācija: konkrētai kampaņai jautājiet juristam.

Kam rakstāt un kas jāvar pierādīt, pēc ISPL 9. panta un VDAR 14. panta, pārbaudīts 25.10.2026.
AdresātsPiekrišana pēc ISPLVDARKas jāvar pateikt
Privātpersona (B2C)Vajag iepriekšēju piekrišanu, ja vien adrese nav no esošām darījumu attiecībāmPiemēroKad un kā cilvēks piekrita
Uzņēmuma kopējā adrese, piemēram, info@ISPL 9. panta 1.–3. daļa neattiecasJa adresi lieto konkrēts cilvēks, jautājiet juristamKā adresātam atteikties
Darbinieka adrese ar vārduISPL 9. panta 1.–3. daļa neattiecasPiemēroTiesisko pamatu, datu avotu un kā atteikties

Ko nozīmē «pirkta bāze» no VDAR puses?

Pirkta bāze nozīmē, ka cilvēka datus esat ieguvuši nevis no viņa paša, bet no kāda cita. Šim gadījumam ir VDAR 14. pants.

Pēc 14. panta 2. punkta f) apakšpunkta cilvēkam jāpasaka, no kāda avota nāk viņa dati, arī to, vai tie nāk no publiski pieejamiem avotiem. Ja adresi izmantojat, lai sazinātos ar cilvēku, informācija par datu avotu jādod vēlākais pirmajā vēstulē (3. punkta b) apakšpunkts). Ja ar cilvēku nesazinās, vispārējais termiņš pēc a) apakšpunkta ir saprātīgā laikā, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc datu iegūšanas.

Tātad jautājums ir vienkāršs: ko jūs atbildēsiet, ja adresāts uzrakstīs «no kurienes jums mana adrese?» Atbilde «nopirkām bāzi» nosauc pārdevēju, bet ne vietu, kur pārdevējs adresi atrada. Ja pārdevējs to nepasaka, arī jūs to nevarat pateikt.

14. panta 5. punkta b) apakšpunkts paredz izņēmumu, ja informēt nav iespējams vai tas prasa nesamērīgas pūles. Vai tas der vēstulēm konkrētiem cilvēkiem, jautājiet juristam un uz to nepaļaujieties.

Kāpēc pirkta bāze reti strādā, kaut arī to drīkst pirkt?

Pirkta bāze reti atnes sarunas tāpēc, ka tajā ir adreses, bet nav iemesla rakstīt tieši šim uzņēmumam. Bez iemesla vēstule izskatās pēc masveida izsūtījuma.

Ir vēl divi iemesli. Gatavu sarakstu pārdevējs var pārdot daudziem pircējiem, tāpēc tie paši adresāti saņem līdzīgas vēstules no vairākiem sūtītājiem. Un saraksts noveco: cilvēki maina darbu, uzņēmumi maina adreses, bet pārdotais fails paliek tāds, kāds bija.

Kā atšķirt labu bāzi no slikta saraksta, sīkāk rakstām rakstā «Kas ir kvalitatīva B2B leadu bāze?». Šeit tikai galvenais: saraksta lielums neko nepasaka par to, cik no tā kļūs par sarunām.

Kas ir alternatīva: sava bāze no publiskiem avotiem?

Sava bāze ir saraksts, ko jūs vai izpildītājs savācat pēc sava mērķa profila no vietām, kur uzņēmumi kontaktus publicē paši: reģistriem, katalogiem, kartēm, nozares direktorijiem un uzņēmumu mājaslapām.

Galvenā atšķirība no pirktas bāzes ir tā, ka jūs zināt, no kurienes nāk katrs kontakts. Uz jautājumu «no kurienes jums mana adrese?» varat atbildēt konkrēti, piemēram, «no jūsu uzņēmuma mājaslapas sadaļas Kontakti». Tas ir tieši tas, ko prasa VDAR 14. pants.

Otra atšķirība: vācot katru kontaktu, var pierakstīt arī iemeslu rakstīt. Tā pirmā vēstule runā par konkrēto uzņēmumu, nevis par visiem uzreiz.

Lursoft un Firmas.lv šajā ceļā nav konkurenti, bet viens no avotiem. Reģistra dati palīdz atlasīt uzņēmumus pēc nozares vai apgrozījuma, un tālāk kontaktus un iemeslu rakstīt meklē katram uzņēmumam atsevišķi.

Lursoft, pirkta bāze vai sava: kā tās atšķiras?

Īsumā: reģistra dati palīdz izvēlēties uzņēmumus, pirkta bāze dod adreses bez konteksta, sava bāze dod adreses ar zināmu avotu un iemeslu rakstīt.

Trīs veidi, kā iegūt B2B kontaktus Latvijā, 25.10.2026.
KritērijsLursoft vai Firmas.lv datiPirkta kontaktu bāzeSava bāze no publiskiem avotiem
Ko saņematUzņēmumu datus, izziņas, atlasi pēc kritērijiemAdrešu sarakstuSarakstu ar kontaktu, avotu un iemeslu rakstīt
Vai zināt datu avotuZināt pārdevēju; no kurienes ņemti e-pasti atlasē, jājautā pārdevējamZināt pārdevēju; sākotnējo avotu tikai tad, ja pārdevējs to pasakaJā, katram kontaktam
Vai varat atbildēt adresātam pēc VDAR 14. pantaAtkarīgs no tā, ko pārdevējs pasaka par avotuAtkarīgs no pārdevējaJā
Iemesls rakstīt tieši šim uzņēmumamNav, jāmeklē pašiemNavIr, ja to pieraksta, vācot kontaktu
CenaIzziņa par vienu uzņēmumu, piemēram, pēdējā gada bilance 5,12 €; atlases cena lapās nav publicētaPēc pārdevējaSavs laiks vai izpildītāja cena; pie mums 600 € mēnesī kopā ar e-pastiem un MI aģentu
Kam pieder sarakstsPēc pārdevēja noteikumiemPēc pārdevēja noteikumiemJums

Ko pārbaudīt, pirms pērkat datubāzi?

Pirms maksājat par jebkuru bāzi, arī mūsu, uzdodiet pārdevējam septiņus jautājumus. Ja uz kādu no tiem atbildes nav, tas ir risks, ko uzņematies jūs, nevis pārdevējs.

  • No kurienes nāk adreses? Prasiet konkrētu avotu, nevis «no publiskiem avotiem» bez piemēra.
  • Kad saraksts pēdējo reizi atjaunināts? Vecs saraksts nozīmē cilvēkus, kas tur vairs nestrādā.
  • Vai sarakstā ir adreses ar darbinieku vārdiem? Ja ir, jums piemēro VDAR, un avots jāvar nosaukt.
  • Vai adreses ir atrastas vai uzminētas pēc formulas vārds.uzvārds@? Uzminēta adrese nav publicēts kontakts.
  • Kā jūs uzzināsiet par atteikumiem? Ja kāds jau ir atteicies, tam rakstīt nedrīkst.
  • Vai saraksts pieder jums, vai jūs to tikai lietojat? Pārbaudiet, ko drīkstat darīt ar datiem pēc līguma beigām.
  • Ko pārdevējs dara, ja adresāts jautā par datu avotu? Datu avotu pateikt vēlākais pirmajā vēstulē būs jums, nevis viņam.

Ko darīt, ja bāze jau nopirkta?

Ja bāze jau ir jūsu rokās, nesūtiet uzreiz visiem. Vispirms sakārtojiet to, ko likums prasa, un tikai pēc tam domājiet par vēstulēm.

  • Prasiet pārdevējam rakstisku atbildi, no kurienes nāk adreses, un saglabājiet to.
  • Izņemiet privātpersonu adreses (piemēram, bezmaksas pasta pakalpojumu adreses), ja nevarat pierādīt piekrišanu.
  • Atsevišķi nolieciet adreses ar darbinieku vārdiem un ar juristu izlemiet, vai un kā tām rakstīt.
  • Katrā vēstulē norādiet vienkāršu atteikšanās veidu un atteikumus ievērojiet.
  • Sagatavojiet atbildi uz jautājumu «no kurienes jums mani dati?», pirms pirmā vēstule aiziet.
  • Ja avotu nevar noskaidrot, apsveriet, vai šos kontaktus vispār izmantot.

Kā mēs veidojam leadu bāzi?

Mēs gatavas adrešu bāzes nepērkam un adreses pēc formulas neveidojam. Kontaktus vācam tikai no publiskiem avotiem: uzņēmumu katalogiem un reģistriem, kartēm, nozares direktorijiem, pašu uzņēmumu mājaslapām un nozares medijiem. Ņemam tikai to, ko uzņēmums pats ir publiskojis.

Katram kontaktam pievienojam āķi: konkrētu, pārbaudāmu faktu par tieši šo uzņēmumu, kas nonāk pirmajā vēstulē. Pirms maksājat, saņemat bezmaksas testa partiju savā segmentā divu dienu laikā, CSV vai XLSX formātā. Tā var pārbaudīt arī mūs pēc tiem pašiem septiņiem jautājumiem.

Ja rezultāts der, visa klientu plūsma (leadu bāze, e-pasti un MI aģents) maksā 600 € mēnesī + PVN, bez gada līguma. Sadarbību var beigt, brīdinot 30 dienas iepriekš. Leadu bāze, pastkastes, domēni un visi savāktie dati no pirmās dienas ir uz jūsu uzņēmuma vārda. Ja vajag tikai sarakstu bez e-pasta sistēmas, skatiet leadu datubāzes, bet kā notiek pati uzrunāšana, rakstām lapā auksto e-pastu kampaņas.

Avoti

Biežāk uzdotie jautājumi

Kur nopirkt potenciālo klientu sarakstu Latvijā?

Uzņēmumu datus un atlasi pēc kritērijiem piedāvā Lursoft un Firmas.lv, un ir arī privāti datubāzu pārdevēji. Pirms pērkat, noskaidrojiet, no kurienes nāk e-pasti: ja adresē ir cilvēka vārds, VDAR prasa pateikt viņam datu avotu vēlākais pirmajā vēstulē.

Vai Lursoft pārdod e-pastu sarakstus?

Lursoft sākumlapā ir pakalpojums «Datu atlase», bet 25.10.2026. tam nebija apraksta un cenas. Kas tieši ietilpst atlasē un vai tajā ir e-pasti, jautājiet Lursoft.

Vai drīkst sūtīt aukstos e-pastus uz nopirktu bāzi?

Pati pirkšana nav aizliegta. Privātpersonām pēc ISPL 9. panta vajag iepriekšēju piekrišanu, bet adresēm ar darbinieku vārdiem piemēro VDAR: vajag tiesisko pamatu, atteikšanās iespēju un zināmu datu avotu.

Vai uzņēmumu e-pastiem vajag piekrišanu?

Pēc ISPL 9. panta 6. daļas piekrišanas prasība attiecas uz fiziskajām personām, ne uz juridiskām. Ja adresē ir darbinieka vārds, tomēr piemēro VDAR. Konkrētai kampaņai jautājiet juristam.

Vai darba e-pasts ar vārdu un uzvārdu ir personas dati?

Jā, adrese kā vards.uzvards@uznemums.lv norāda uz konkrētu cilvēku, tāpēc tai piemēro VDAR. Kopējai adresei kā info@ situācija var atšķirties.

Kāpēc man jāzina, no kurienes adrese iegūta?

VDAR 14. pants prasa cilvēkam, kura datus esat ieguvuši ne no viņa paša, pateikt datu avotu, ja adresi izmantojat, lai sazinātos ar viņu, vēlākais pirmajā vēstulē (14. panta 3. punkta b) apakšpunkts). Ar pirktu bāzi to var izdarīt tikai tad, ja pārdevējs avotu ir pateicis.

Cik maksā uzņēmumu datubāze?

Lursoft izziņas par vienu uzņēmumu maksā, piemēram, 5,12 € (pēdējā gada bilance), 8,20 € (gada pārskats iesniegtajā formātā) un 16,80 € («Personas dosjē»), PVN iekļauts. Kontaktu atlases cenas ne Lursoft, ne Firmas.lv lapās 25.10.2026. nebija publicētas.

Kā Lursoft dati atšķiras no jūsu leadu bāzes?

Lursoft dod datus par uzņēmumiem. Mūsu leadu bāzē ir kontakts no publiska avota, ko uzņēmums publiskojis pats, un āķis: konkrēts fakts par šo uzņēmumu pirmajai vēstulei.

Vai varu pārbaudīt bāzi bez maksas?

Jā. Bezmaksas testa partiju jūsu segmentā sagatavojam divu dienu laikā, CSV vai XLSX formātā, pirms jebkādas maksas.

Kam pieder bāze pēc sadarbības beigām?

Jums. Leadu bāze, pastkastes, domēni un visi savāktie dati no pirmās dienas ir uz jūsu uzņēmuma vārda, un sadarbību var beigt, brīdinot 30 dienas iepriekš.

Pārbaudiet bāzi, pirms maksājat

Pastāstiet, kādiem uzņēmumiem gribat rakstīt. Divu dienu laikā saņemsiet bezmaksas testa partiju: kontakti no publiskiem avotiem un āķis katram.