Kad e-rēķini Latvijā kļūst obligāti uzņēmumiem?

Vai e-rēķini Latvijā ir obligāti jau 2026. gadā?

Darījumos starp uzņēmumiem nav. Grozījumi Grāmatvedības likumā, ko Saeima pieņēma 05.06.2025. un kas stājās spēkā 12.06.2025., pārejas noteikumu 8. punktā 2026. gadu aizstāja ar 2028. gadu. Darījumos ar budžeta iestādēm e-rēķini ir obligāti jau tagad, no 01.01.2025. Tabulā ir visi posmi ar avotu un statusu 25.10.2026.

Daudzos rakstos un arī MI atbildēs joprojām lasāms, ka e-rēķini visiem uzņēmumiem būs obligāti no 2026. gada 1. janvāra. Līdz 12.06.2025. likumā tiešām bija rakstīts 2026, un šie teksti uzrakstīti pirms grozījumiem. Bieži tajos sajauktas arī trīs dažādas prasības: izrakstīt e-rēķinu, nodot tā datus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un lietot e-adresi. Tālāk katru skaidrojam atsevišķi.

Saīsinājumi tabulā: G2G ir rēķins no iestādes iestādei, B2G no uzņēmuma iestādei, G2B no iestādes uzņēmumam, B2B no uzņēmuma uzņēmumam.

Šis raksts nav juridiska konsultācija.

Kam e-rēķini jāsūta jau tagad un kam tikai no 2028. gada?

Jau tagad e-rēķini jālieto tiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm vai saņem tos no tām. Ja jums ir līgums ar pašvaldību, skolu, slimnīcu vai ministriju, rēķinam tai jābūt strukturētam e-rēķinam, un PDF neder. Pārējie uzņēmumi savā starpā e-rēķinus obligāti sāks lietot no 01.01.2028.

• Budžeta iestādes un to darījumu partneri. E-rēķini obligāti no 01.01.2025.; šo rēķinu dati VID jānodod no 01.01.2026.
• Uzņēmumi savā starpā. E-rēķins un datu nodošana VID obligāti no 01.01.2028. E-rēķinus drīkst lietot jau tagad, bet datus VID brīvprātīgi var nodot no 2026. gada.
• Privātpersonas kā pircēji. Prasība uz tām neattiecas: rēķinus fiziskajām personām var izrakstīt tāpat kā līdz šim (VID, 04.12.2025.).

Prasība attiecas uz visiem Grāmatvedības likuma 3. panta subjektiem iekšzemes darījumos, gan precēm, gan pakalpojumiem, tātad arī uz mazu SIA. Vai likums attiecas uz konkrētu pašnodarbināto, nosaka šā likuma 3. pants.

Kas ir strukturētais elektroniskais rēķins un ar ko tas atšķiras no PDF?

Strukturētais elektroniskais rēķins (turpmāk e-rēķins) ir rēķins, kas sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, ko dators var apstrādāt automātiski. Likums prasa atbilstību standartam EN 16931-1:2017 un specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017. Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 749 7. punkts nosaka formātu: XML pēc UBL 2.1 un PEPPOL BIS Billing 3.0.

PDF, Word dokuments, skenēts vai papīra rēķins šai definīcijai neatbilst, jo dators to nevar automātiski nolasīt. PEPPOL BIS Billing 3.0 ir specifikācija, kas balstīta uz EN 16931. Tas nenozīmē, ka obligāti jālieto Peppol tīkls: kanālu izvēlas puses.

E-rēķinam jābūt arī cilvēkam saprotamam. MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 877 31.1. punkts prasa, lai to varētu parādīt uz ekrāna un izdrukāt. Grāmatvedības likuma 6. panta 5. daļa prasa e-rēķinu pārveidot cilvēkam lasāmā formā.

Kā e-rēķinus nosūta: e-adrese, operators vai e-pasts?

Viena obligāta kanāla nav: VID skaidrojumā teikts «e-rēķinu apritei nav noteikts viens piegādes kanāls». MK noteikumu Nr. 749 4. punkts nosaka trīs iespējas, un kanālu darījuma puses izvēlas, savā starpā vienojoties (5. punkts).

Portāla latvija.gov.lv forma paredzēta pašnodarbinātajiem un maziem uzņēmumiem bez grāmatvedības programmas. Tai ir ierobežojumi: e-rēķinam nevar pievienot pielikumus, un saņemtu e-rēķinu nevar pārsūtīt tālāk citam adresātam. Formā atbilstību PEPPOL BIS un LVS EN 16931-1 pārbauda automātiski. Ja e-adresi lieto caur sistēmu integrāciju, atbilstību pārbauda pats sūtītājs un saņēmējs.

Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) dati uz 13.11.2025.: caur e-adresi nosūtīti 460 417 e-rēķini, saņemti 187 124. 2024. gadā no portāla bija nosūtīti 778 e-rēķini.

Kas jānodod VID un kad?

VID jānodod e-rēķina dati vienu reizi, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc e-rēķina nosūtīšanas dienas (MK noteikumu Nr. 749 14. punkts). Pats rēķins nonāk pie darījuma partnera. Budžeta iestāžu darījumos dati obligāti jānodod no 01.01.2026. Pārējiem uzņēmumiem tas būs obligāti no 01.01.2028., bet brīvprātīgi datus var nodot jau no 01.01.2026.

Ja sistēma nedarbojas, par to VID jāinformē ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc termiņa, un dati jāiesniedz trīs darbdienu laikā pēc kļūmes novēršanas (15. punkts). Ja kavējumam ir cits iemesls, termiņš ir līdz 30 kalendārajām dienām (17. punkts).

Brīvprātīga datu nodošana paredzēta uzņēmumiem, kas e-rēķinus sūta pa operatora kanālu vai caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) (18. punkts). E-adresē nosūtītos e-rēķinus VID saņem no 01.01.2026. (19. punkts).

Kādi darījumi nav jānoformē kā e-rēķins?

Grāmatvedības likuma 11. panta 16. daļa nosaka trīs izņēmumus. Vēl e-rēķins nav vajadzīgs privātpersonām, un MK noteikumi atsevišķi atbrīvo avansa rēķinu.

• Samaksa ar čeku, kvīti vai biļeti. Darījumi, kuru samaksu apliecina VID reģistrēts kases čeks, kvīts vai biļete.
• Rēķini valsts sistēmās. Rēķini, kas izveidoti Nacionālā veselības dienesta vai Nodarbinātības valsts aģentūras informācijas sistēmās.
• Valsts noslēpums. Darījumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.
• Rēķini privātpersonām. Tos var izrakstīt tāpat kā līdz šim.
• Avansa rēķins. To var nenoformēt kā strukturētu e-rēķinu (MK 21.12.2021. noteikumu Nr. 877 grozījumi, 23.09.2025.). Koriģējošais rēķins gan jānoformē kā e-rēķins ar atsauci uz sākotnējā rēķina numuru.

Kā sagatavoties 2028. gadam?

Sāciet ar četriem soļiem, kam nekas nav jāpērk.

• Pārbaudiet e-adresi. Juridiskajām personām tā ir obligāta kopš 01.01.2023. Ja tā ir aktivizēta, jums jau ir bezmaksas kanāls e-rēķiniem.
• Pajautājiet grāmatvedības programmas piegādātājam, vai programma spēj izveidot un saņemt e-rēķinus formātā UBL 2.1 un PEPPOL BIS Billing 3.0.
• Pārskatiet klientu sarakstu. Ja starp tiem ir budžeta iestādes, e-rēķini jums ir obligāti jau tagad.
• Izvēlieties kanālu: e-adrese, operators vai cits kanāls, par ko vienojaties ar partneriem.

Ko e-rēķinu procesā var automatizēt mazs uzņēmums?

Pašu e-rēķinu sagatavo un nosūta grāmatvedības programma, e-adrese vai operators. Ap to atkārtojas soļi, ko var automatizēt ar darbplūsmu starp sistēmām, un sākt var jau tagad, negaidot 2028. gadu.

• Ienākošie rēķini vienuviet. Rēķins no e-pasta vai faila nonāk vienā vietā, un tā dati tabulā gaida grāmatveža pārbaudi.
• Paziņojumi atbildīgajam. Par jaunu rēķinu vai tuvu apmaksas termiņu atbildīgais saņem ziņu.
• Izrakstīto rēķinu žurnāls. Tabulā redzams, vai katrs izrakstītais rēķins ir nosūtīts, un nekas nepazūd, rēķinus kopējot ar roku.
• Atgādinājumu melnraksti. Klientiem par neapmaksātiem rēķiniem sagatavo atgādinājuma melnrakstu, ko pirms nosūtīšanas izlasa cilvēks.

Šādu darbplūsmu varam izveidot ap to, kas jums jau ir, un grāmatvedības programmu nemainām: pilna uzskaites sistēmas nomaiņa ir cits projekts. Cilvēks pārbauda tur, kur kļūdas cena ir augsta, un pēdējais vārds paliek cilvēkam. Atbilstību e-rēķinu prasībām nodrošina grāmatvedības programma un izvēlētais kanāls, nevis darbplūsma ap tiem. Kā darbplūsmas darbojas tehniski, lasiet n8n darbplūsmu lapā.

Avoti

• Grozījumi Grāmatvedības likumā, pieņemti 31.10.2024., spēkā 01.01.2025. (1. pants, 11. panta 14.–16. daļa) (25.10.2026.)
• Grozījumi Grāmatvedības likumā, pieņemti 05.06.2025., spēkā 12.06.2025.: pārejas noteikumu 8. punktā 2026 aizstāts ar 2028, 10. punkts par datu nodošanu VID (25.10.2026.)
• MK 09.12.2025. noteikumi Nr. 749 par strukturētu elektronisko rēķinu apriti un datu iesniegšanu VID (spēkā 13.12.2025.) (25.10.2026.)
• VID seminārs 04.12.2025. «Strukturētie e-rēķini Latvijā: ceļš uz pilnīgu e-rēķinu ieviešanu un normatīvais ietvars» (posmi, izņēmumi, avansa un koriģējošais rēķins, MK noteikumi Nr. 877) (25.10.2026.)
• VDAA seminārs 04.12.2025. «E-rēķinu aprite e-adresē» (forma latvija.gov.lv, ierobežojumi, statistika uz 13.11.2025.) (25.10.2026.)

Biežāk uzdotie jautājumi